Simpozijs

  

“Meklējot metodes un materiālus: fotogrāfijas mantojums kultūras un mākslas vēstures pētniecībā”

2021. gada 16.–17. augusts

  

16. augusts

Latvijas Nacionālā bibliotēka

15.00–15.10
Atklāšana
Katrīna Teivāne-Korpa

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas vadītāja, Dr. art.

Alise Tīfentāle

Mākslas un fotogrāfijas vēsturniece, PhD

15.10–15.35

Pārdefinējot fotogrāfijas kolekcijas atmiņu institūcijās
Baiba Tetere, Mg. hist., Mg. art.

Sarežģītas un grūti definējamas attiecības izveidojušās starp fotogrāfijas mediju un to uzkrājošām atmiņas institūcijām – muzejiem, arhīviem, bibliotēkām u. c. Sekojot laikmeta tendencēm un mainoties sociālpolitiskajam kontekstam, atmiņu institūcijām pieprasa reorganizāciju kvalitatīvu zināšanu izveidē un popularizēšanā, konfrontāciju ar pieļautajām kļūdām krājuma veidošanā un interpretācijā. Rodas virkne jautājumu, piemēram: Vai atmiņu institūcijas pietiekami kritiski interpretē fotogrāfijas mediju (konteksts, ētiski apsvērumi)? Vai un kā atmiņu institūcijās mainās kolekciju veidošanas stratēģijas un pētniecības mērķi?

15.35–15.45

Diskusija

15.45–16.10

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja fotomākslas kolekcijas tapšana un fotoekspozīciju veidošanas problemātika
Elita Ansone, Dr. art.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs pavisam nesen sācis iekļaut savā kolekcijā fotogrāfijas kā patstāvīgus mākslas darbus. Muzeja fotomākslas kolekcijas pamatā ir fotogrāfes Intas Rukas dāvinājums 2009.–2010. gadā – apjomīgs viņas dzīvesbiedra fotogrāfa Egona Spura darbu krājums. Pēc vairāk nekā desmit gadiem muzeja fotomākslas kolekcija jau ir būtiski papildināta un šis process turpinās. Lekcija iepazīstinās ar LNMM fotomākslas kolekcijas veidošanas vēsturi un izcels gan veiksmes, gan izaicinājumus šo kolekciju veidojot un iekļaujot to muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā.

16.10–16.20

Diskusija

16.20–16.45

Folklora un fotogrāfija
Aigars Lielbārdis, Dr. philol.

Fotogrāfija līdzās rokrakstiem, nošu pierakstiem un audio ierakstiem ir nozīmīgs dokumentēšanas veids folkloras vākšanā. Latviešu folkloras krātuve ir viena no senākajām kultūrpētniecības iestādēm Eiropā un Skandināvijā, dibināta 1924. gadā. Tajā glabātās fotogrāfijas atspoguļo gan pašu vākšanas procesu un iesaistītos pētniekus, gan arī folkloras teicējus, tradīciju situācijas un etnogrāfiskus objektus. Krātuves foto materiāli pieejami tiešsaistē (garamantas.lv), daļa publicēti albumā “Folkloras vākšanas vēsture fotogrāfijās” (sast. A. Lielbārdis, 2014). Šie foto materiāli ir nozīmīga daļa no Latvijas kultūras dokumentārā mantojuma.

16.45–16.55

Diskusija

16.55–17.00

Pauze

17.00–17.45

Īpašā vieslekcija (angļu valodā)

Problēmas, izaicinājumi un ieskati: mākslas vēsturnieku pētījumi par Latvijas fotogrāfiju Zimmerli Mākslas muzeja (ASV) kolekcijā

(Issues, Challenges, and Insights: Art Historical Research on Latvian Photography at the Zimmerli Art Museum (USA))

Marija Gārta (Maria Garth), Mg. art.

Viena no apjomīgākajām Latvijas mākslas un fotogrāfijas kolekcijām ārpus Latvijas ir Zimmerli Mākslas muzejā, kurš atrodas Ratgersa Universitātes pilsētiņā Ņūbransvikā, Ņūdžersijas štatā. Šie darbi veido daļu no daudz plašākas kolekcijas, kuru izveidoja mākslas kolekcionārs Nortons Dodžs un kurā ietilpst nonkonformistu māksla un fotogrāfija no Padomju Savienības, kas radīta laikā no 1950. gadu sākuma līdz 1980. gadu beigām. Ar kādām praktiskām problēmām un izaicinājumiem sastopas mākslas vēsturnieki, strādājot ar šo kolekciju? Lekcija iepazīstinās ar teorētiskiem un metodoloģiskiem jautājumiem, ar kuriem Gārta saskārās Latvijas fotogrāfijas kolekcijas izpētes darbā, veidojot izstādi ar nosaukumu “Komunisms caur fotoobjektīvu: Ikdienas dzīve sieviešu fotogrāfu darbos no Dodžu kolekcijas” (2021. gada 1. maijs–17. oktobris, izstāde skatāma tikai tiešsaistē). Izstādē iekļauti latviešu fotogrāfu Māras Brašmanes, Zentas Dzividzinskas un Inas Stūres darbi.

17.45–18.00

Noslēguma diskusija

  

17. augusts

Latvijas Nacionālā bibliotēka

15.00–15.10

Atklāšana

Katrīna Teivāne-Korpa

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas vadītāja, Dr. art.

Alise Tīfentāle

Mākslas un fotogrāfijas vēsturniece, PhD

15.10–15.35

Foto materiāli atmiņas institūcijās: Pētniecības un interpretācijas iespējas. Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas atklātņu kolekcijas piemērs

Līga Goldberga

Lekcijas centrā ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas atklātņu kolekcijas foto pastkaršu albuma sastādīšanas piemērs kā metodoloģijas prakse. Albuma attēlu izlasi veido 1920.–1930. gadu fotogrāfijas, kas izgatavotas uz pastkaršu papīra. To vidū ir fotomākslinieku, fotoamatieru un anonīmu autoru darbi. Lekcija pievēršas, pirmkārt, fotogrāfiju apritei un to sociālajai funkcijai, un, otrkārt, fotogrāfijas institucionalizēšanās un atmiņas funkcijas jautājumiem. Novēršoties no hierarhiskā skatījuma, kurā šādas kolekcijas nereti reducētas līdz to vizuālajam saturam, uzmanība tiks pievērsta iekļaujošai metodoloģijai, kas izgaismo iepriekš neievērotas atmiņas institūciju kolekciju daļas.

15.35–15.45

Diskusija

15.45–16.10

Promesošo klātbūtnes neiespējamība. Foto grāmata “Stikla Strenči”

Anna Volkova

2018. gadā Anna Volkova un Vladimirs Svetlovs (Orbīta) pēc Latvijas Fotogrāfijas muzeja aicinājuma nolēma izdot Strenču fotodarbnīcas attēlu arhīva foto grāmatu. Grāmatas tapšanā piedalījās arī vēsturnieks Kirils Kobrins un dizainers Aleksejs Muraško. 86 attēli, kas tika iekļauti grāmatā “Stikla Strenči” (no 13 tūkstošu liela stikla plašu arhīva), veido stāstu, kas, iespējams, nenotika, bet varēja notikt Latvijā starpkaru gados. Darbs pie grāmatas izvērtās par vēsturiskās iztēles procesu, kuru nenoliedzami ietekmēja gan mūsdienu vizuālā pieredze, gan fotovaloda (kas izveidojusies vēlāk), lielā mērā kino, kā arī četru projekta veidotāju personības. 2020. gadā “Stikla Strenči” iekļuva pasaules labāko fotogrāmatu desmitniekā Paris Photo–Aperture Foundation PhotoBook Awards konkursā, “Gada vēsturiskā grāmata 2020” sarakstā festivālā Les Rencontres d’Arles, un ieguva Latvijas izdevēju asociācijas titulu “Skaistākais mākslas izdevums” (Zelta Ābele 2019).

16.10–16.20

Diskusija

16.20–16.45

Mākslas projekts “Sudrabmeitenes. Fotogrāfijas retušētā vēsture” kā platforma sieviešu vēstures aktualizēšanai un fotogrāfijas identitātes pārskatīšanai

Šelda Puķīte, Mg. art.

2019. gadā pēc Tartu Mākslas muzeja uzaicinājuma kuratore un mākslas pētniece Šelda Puķīte kopā ar igauņu kuratoru un kritiķi Indreku Grigoru uzsāka darbu pie Latvijas un Igaunijas agrīno fotogrāfiju mantojuma izpētes projekta, kas 2020. gadā pārtapa mākslas izstādē un izdevumā “Sudrabmeitenes. Fotogrāfijas retušētā vēsture”. Viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz ko bija jāatbild: vai fotogrāfijas vēsturē vienkārši nav bijis nozīmīgu sieviešu, vai vēsture sarakstīta, izsvītrojot nevēlamos elementus? Lekcija iepazīstinās ar izstādes veidošanas stratēģijām, t. sk. materiāla apgūšanu, kas variēja no pāris fotogrāfijām līdz tūkstoš stikla negatīvu platēm, izstādes nosaukumā ielikto vēstījumu, mūsdienu mākslinieku piesaistīšanu, izstādes scenogrāfijas konceptu un izstādes pārcēlumu drukātā izdevumā.

16.45–16.55

Diskusija

16.55–17.00

Pauze

17.00–17.45

Īpašā vieslekcija (angļu valodā)

Ceļojošie attēli un aptuvenie melnraksti: Edvarda S. Kērtisa un Pītera Hudžāra kolekcijas Morgana bibliotēkā un muzejā Ņujorkā
(Traveling Pictures & Rough Drafts: Edward S. Curtis and Peter Hujar Collections at the Morgan Library & Museum)
Leila Ena Herisa (Leila Anne Harris), PhD

Lekcija pievēršas fotogrāfijas medija izpausmēm, kas atšķiras no tradicionālā formāta – gatavs fotodarbs uz papīra. Edvarda S. Kērtisa monumentālo projektu – Amerikas pirmiedzīvotāju fotodokumentāciju – kopš 1906. gada finansēja baņķieris Dž. Pīrponts Morgans. Plaši pazīstams ir šīs dokumentācijas rezultāts – publikācija “Ziemeļamerikas indiāņi” (1907–1930). Taču Kērtiss izgatavoja arī daudz t. s. laternas plašu – fotogrāfijas uz stikla platēm (vēlāko laiku diapozitīvu priekšteči) projicēšanai iekārtā, ko dēvē par laterna magica. Savukārt 2013. gadā muzeja Fotogrāfijas nodaļa iegādājās 100 Pītera Hudžāra fotodarbus un kopā ar tiem arī plašu kolekciju ar saistītiem materiāliem, kuru skaitā ir arī vairāk nekā 5 700 kontaktkopiju lapu, izgatavotu laikā no 1955. līdz 1986. gadam. Šīs kontaktkopijas, uz kurām mākslinieks atzīmējis izvēlētos kadrus un kuras saglabā variantus, mēģinājumus, un kļūdas, ir mākslinieka aptuvenie melnraksti. Lekcija aplūko zinātniskās pieejas šādām kolekcijām un izceļ veidus, kādos šādi materiāli var sniegt vērtīgu ieskatu fotogrāfu radošajā procesā.

17.45–18.00

Noslēguma diskusija

Lūdzu sekojiet informācijai, šajā vietnē par simpozija norises vietu un iespējām klausīties lekcijas attālināti. Abas vieslekcijas notiks Zoom platformā.

Simpozija darba valodas ir latviešu un angļu (vieslekcijās).

Baiba Tetere

Mg. hist., Mg. art., vizuālās kultūras pētniece un docētāja Rīgas Stradiņa universitātē, veic pētījumu “Fotogrāfija un atmiņu institūcijas”. Studējusi fotogrāfijas vēsturi De Montfort universitātē Anglijā un pētījusi agrīno antropoloģisko fotogrāfiju Latvijā 19. gs. beigās kā doktorantūras stipendiāte Graifsvaldes Universitātē Vācijā.

Elita Ansone

Dr. art., Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 20. gs. otrās puses–21. gs. kolekciju nodaļas vadītāja.

Aigars Lielbārdis

Dr. philol., Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks.
                       

Maria Garth (Maria Garth)

Kuratora asistente (Dodža stipendiāte), Zimmerli Mākslas muzejs, Ratgersa Universitāte. Gārta ir mākslas vēstures zinātņu doktora grāda kandidāte Ratgersa Universitātē. Viņa specializējas Krievijas un Padomju Savienības fotogrāfijas vēsturē, kā arī dzimtes un politikas jautājumos fotogrāfijā.

Līga Goldberga

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konrāda Ubāna Mākslas lasītavas galvenā bibliogrāfe. Studē Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes kuratoru specialitātes apakšnozarē. Darba un pētnieciskās intereses saistītas ar fotogrāfiju kolekcijām atmiņas institūcijās.

Anna Volkova

Fotogrāfe un kuratore. Studējusi franču filoloģiju Latvijas Universitātē un socioloģiju Tunisijas Universitātē. Darbojas kā grāmatu redaktore un sastādītāja, kuratore. Pasniedz fotogrāfiju Latvijas Kultūras koledžā un Profesionālajā Foto skolā. Publicējusi rakstus “Arterritory”, “Veto”, “Pastaiga” u. c. izdevumos.

Šelda Puķīte

Mg. art., kuratore un pētniece. Šeldu īpaši interesē krustpunkti starp mākslu, populāro kultūru un aktuālo sociālpolitiku, kuru viņa reprezentē, izmantojot starpdisciplināru pētniecību un rotaļīgu formātu dažādos mākslas projektos un izstādēs. Pēdējos gados pievērsusies arī sieviešu vēstures pētniecībai un jaunās maskulinitātes identitātes jautājumiem.

Leila Ena Herisa (Leila Anne Harris)

PhD, Īditas Govinas stipendiāte-kuratora līdzstrādniece, Fotogrāfijas nodaļa, Morgana bibliotēka un muzejs. Herisas 2019. gadā Ņujorkas Pilsētas universitātē aizstāvētais promocijas darbs pievērsās Britu koloniālajai fotogrāfijai Dienvidāzijā, plaukstošajam tējas biznesam un industrializācijas slavināšanai visā Britu impērijā. Viņas raksts par tējas fotogrāfijām, kas pievēršas Džūlijas Margrētas Kameronas un Džona Tomsona darbiem, nāks klajā žurnālā “Trans Asia Photography Review” 2021. gada rudenī.