Publiskā progamma

  

Dzimtes studijas kultūras un mākslas vēstures pētniecībā un atmiņu institūciju darbā

  

2024. gada 19. līdz 20. augusts

  

Publiskā programma notiks klātienē Latvijas Nacionālajā bibliotēkā un būs pieejama bez maksas. Pieteikšanās dalībai līdz 2024. gada 16. augustam.
Reģistrējies šeit!

  

19. augusts

Darba valoda - angļu

  

13.00-13.10

Atklāšana

Katrīna Teivāne

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centra vadītāja, PhD.

Māra Traumane

Latvijas Mākslas akadēmijas Laikmetīgās mākslas dizaina un arhitektūras institūta pētniece, Mg. art.

13.10–13.40

Doing Gender in (Post-) Socialist Art and Theory

Bojana Pejiča (Bojana Pejić), Dr.

“Doing gender” is a common phrase elaborated by those art historians and theorists engaged in providing “feminist inscriptions” in art history (Griselda Pollock). Parallel to the university, the museum is another discursive location, which also produces art history. The question is whether the museum which “does art history,” follows feminist inscriptions, and “does gender” as well.

In the past thirty years, we witnessed a significant number of museum exhibitions mapping the contemporary art production that emerged in post-communist Eastern Europe, which nowadays we call “former East.” I shall briefly discuss some of these geographical and transnational exhibitions held across Europe and in the United States. I do not intend to follow a traditional feminist obsession with the number of female artists included in the shows, since in all of the exhibitions they are prominently represented. However, in the past thirty years, alas, very few women artists working in post-communist Europe like to identify themselves as feminists. It is in this context that we started to “check” the meaning of gender in post-Communist geographies, trying to advance “feminist inscriptions.” The task of our project “Gender Check – Femininity and Masculinity in the Art of Eastern Europe” was to recognize and read gender identities as they had been visually addressed in the artworks produced in the age of state socialism and those realized after the fall of the Berlin Wall. The project engaged my colleagues based in 24 post-socialist countries (art historians, critics, artists and theorists), resulting in the exhibition, the catalogues, a series of symposia, and finally, the anthology “Gender Check: A Reader” (2010).

13.40-13.50

Diskusija

13.50-14.20

Creating a New Canon: Lithuanian Women Artists from 1900 until Today

Agne Narušīte (Agnė Narušytė), Dr.

All started with the publication of Flavia Frigeri’s book “Women Artists” in Lithuanian. While discussing it, we noticed how little was known about women artists of Eastern Europe in the world. The same could be said about general knowledge in Lithuania – the heroes of the art world are almost exclusively men. To correct the situation, the publisher “Kitos knygos” and I decided to compile a dictionary of Lithuanian women artists from 1900 until today. It should present each artist’s biography and creative career. A text on feminist philosophy and introductions to three historical periods would be included as well. But first, we had to select 50 outstanding personalities trying to represent the diversity of their art, to include not only Lithuanians and also not to forget women who founded art schools or galleries. In the end, the book came out representing 59 artists and was immediately criticized for not including other important artists or for creating a gendered ghetto. For the latter reason, one artist refused to participate. The lecture will discuss the challenges of creating such a book and forming a new canon.

14.20-14.30

Diskusija

14.30-14.50

Pauze

14.50-15.20

Meklējot kuratoriālās stratēģijas, kas aktivizē rūpju darbu ar sieviešu foto arhīviem

Līga Goldberga, Mg. art., Sofija Tuna (Sophie Thun), Mg. art.

2021. gadā māksliniece Sofija Tuna un arhivāre Līga Goldberga piedalījās procesuālā un performatīvā izstādē “Es neko neatceros: Ienākot ZDZ izvairīgajā arhīvā”, kuras laikā Tuna izstāžu zālē iekārtotā fotolaboratorijā izgatavoja līdz šim neredzētas Z. Dzividzinskas fotogrāfijas, un Goldberga veica arhivēšanu turpat starp apmeklētāju plūsmām. Trīs gadus pēc izstādes Tuna joprojām citē Dzividzinskas fotogrāfijas mākslas projektos, sapludinot tās arvien ciešāk ar savu arhīvu. Savukārt Goldberga turpina Dzividzinskas arhīva apstrādi un sistematizēšanu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Sarunā Tuna un Goldberga pievērsīsies mākslas un akadēmiskajā praksē balstītai pētniecībai, kuras centrā ir sieviešu fotomākslas mantojuma izgaismošana un iekļaušana mākslas prakses un mākslas vēstures apritē.

15.20-15.30

Diskusija

15.30-16.00

The Archive of Estonian Centre for Contemporary Art and the Legacy of Artist Mare Tralla

Marika Agu (Marika Agu), Mg. art.

In her presentation, Marika Agu introduces the archive of Estonian Centre for Contemporary Art, speaks about its origin and recent activities as well as demonstrates different ways how archival materials could be contextualised. Regardless of the supportive role of archival materials within exhibition-making, archives contribute to identity-building of its organisation and make way to materialise thought processes – allowing creative ways of interpretation and by giving sufficient excuse for making a statement. This potentiality is exemplified through video screenings and printed matter exhibition, which Marika curated in Tallinn based on the archive, while addressing themes or authors important in given moment.

Also, the presentation takes focus on Estonian artist Mare Tralla’s legacy, her importance on developing media art internationally and her irreplaceable role in carrying out activities which were highly supported by the centre (that time Soros Center of Contemporary Art, Estonia).

16.00-16.10

Diskusija

16.10-16.40

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra arhīvs, izstādes un interpretāciju stratēģijas

Andra Silapētere, Mg. art.

LCCA arhīva tapšanas vēsture attiecināma uz 20. gs. 90. gadiem, kad līdz ar “Sorosa mūsdienu mākslas centra - Rīga” izveidotajām informācijas vākšanas un uzkrāšanas metožu norādēm tiek veidotas tobrīd aktīvi strādājošo mākslinieku portfolio mapes. 2000. gadā, nodibinot Latvijas Laikmetīgās mākslas centru, fokuss tiek mainīts un skats vēršas padomju perioda nezināmās mākslas vēstures izzināšanā un izgaismošanā, vienlaikus pārmantojot arī uzkrātās “Sorosa laika” liecības. Pēdējā desmitgadē LCCA pievērsies sava arhīva un pētījumu kontekstualizēšanai, izmantojot laikmetīgās mākslas stratēģijas kā interpretāciju un spekulāciju virzienus un iesaistot plašu Baltijas un bijušā Sociālisma bloka pētnieku loku. Savā prezentācijā es pievērsīšos trīs projektiem, kuros izvērsti dzimtes jautājumi darbā ar vēstures materiālu: pētījumam un izstāžu ciklam “Pārnēsājamās ainavas” (2017-2020), projektiem “Es atceros: tātad esmu” (2019-2022) un “Starp mums viss labi” (2022-2024).

16.40-16.50

Diskusija

  

20. augusts

Darba valoda - latviešu

  

13.00-13.10

Atklāšana

Katrīna Teivāne

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centra vadītāja, Dr. art.

Māra Traumane

Latvijas Mākslas akadēmijas Laikmetīgās mākslas dizaina un arhitektūras institūta pētniece, Mg. art.

13.10-13.40

Izstāde “Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965-2023”

Elita Ansone, PhD

Pasaules muzejos un izstāžu zālēs pēdējā desmitgadē daudz vairāk nekā jebkad agrāk tiek pievērsta uzmanība sievietēm māksliniecēm. Ideja par sieviešu neesamību iepriekšējo gadsimtu mākslas vēsturē un nepieciešamība pārvērtēt jau uzrakstīto un kanonizēto mākslas vēsturi izskanēja 1972. gadā amerikāņu mākslas kritiķes Lindas Nohlinas rakstā “Kāpēc nav bijis izcilu mākslinieču?” (Why Have There Been No Great Women Artists?”). Feminisms uzdrošinājās uzsākt kritiskas attiecības ar mūsdienu mākslas pasauli un mākslas vēsturi, kas bija radījusi “vīriešu - ģēniju” mākslas kultu, marginalizējot sievietes.

Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 2023. gadā notika plaša sieviešu mākslinieču izstāde “Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965-2023”, tā pievērsās sieviešu apziņas evolūcijai dzimtes kontekstā. Tika veikts arī statistisks pētījums par sieviešu mākslinieču personālizstāžu proporciju pret vīriešu mākslinieku personālizstādēm Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, kas iezīmējās attiecībā 20% pret 80%. Tas lika apšaubīt priekšstatu, ka Latvijas mākslas procesos sievietēm, īpaši okupācijas periodā, bijušas līdzvērtīgas iespējas kā vīriešiem. Lektore pastāstīs par izstādes tapšanu, izpētes procesu, kuratoriālās darbības izaicinājumiem.

13.40-13.50

Diskusija

13.50-14.20

Femīnais skatiens un kvīrās ilgas: izstādes "Iekāres vārdā" kuratoriālās stratēģijas

Igors Gubenko, PhD, Laura Brokāne

Izstādes “Iekāres vārdā” (LNMM, 2024) kuratori Igors Gubenko un Laura Brokāne iepazīstinās ar izstādes stratēģijām, pētot dzimtes un seksualitātes reprezentācijas Baltijas 20. un 21. gadsimta mākslā. Izstāde pievēršas seksualitātes daudzveidībai laikā, kad autoritāri režīmi gan kaimiņvalstīs, gan citur pasaulē vardarbīgi apspiež un vajā cilvēkus, kuri identificējas un iekāro citādi. “Iekāres vārdā” pirmo reizi vadošās Lavijas mākslas institūcijas – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja –, vēsturē prezentē plašu Baltijas LGBT+ mākslas izlasi, tādā veidā apliecinot atvērtu un iekļaujošu pieeju dzimtes identitātes jautājumiem. Izstāde kritiski izvērtē arī sievietes ķermeņa objektivizēšanu vizuālajā mākslā, fokusu pārvirzot uz sieviešu pieredzes un radošās autonomijas akcentējumu.

14.20-14.30

Diskusija

14.30-14.50

Pauze

14.50-15.20

Dokuments, dokumentācija un arhīvs performances mākslas kontekstā. Andra Grinberga fotogrāfiju arhīva piemērs

Laine Kristberga, PhD

Prezentācijā lektore pievērsīs uzmanību dokumenta, dokumentācijas un arhīva nozīmei performances mākslas kontekstā. Tā kā performances māksla ir gaistoša, pārejoša un notikumā balstīta mākslas forma, dokuments – gan kustīga, gan nekustīga attēla formā – ir ārkārtīgi svarīgs artefakts ne tikai attiecīgā notikuma rekonstruēšanā, bet arī mākslas vēstures pētniecībā kopumā. Kā piemērs tiks aplūkots Latvijas performances mākslinieka Andra Grinberga (dz. 1946) fotogrāfiju arhīvs, kas pieder Jānim Zuzānam un glabājas “Zuzeum” muzeja kolekcijā.

15.20-15.30

Diskusija

15.30-16.00

Filmu mantojums un dzimtes studijas: saiknes meklējumi

Inga Pērkone, PhD

Saistībā ar filmu digitalizāciju (gan analogo filmu pārveidi, gan jaunu filmu uzņemšanu galvenokārt digitālos formātos) un kinomākslas mantojuma arvien plašāko pieejamību, pasaules, arī Latvijas kino pētniecībā iezīmējas arhīva jautājums. Tas liek domāt par to, vai un kā mēs izprotam audiovizuālās kultūras mantojumu un ko mēs ar to darām? Referātā tiks raksturoti daži arhīva jautājuma teorētiskie un praktiskie aspekti un pievērsta uzmanība kino mantojuma specifikai dzimtes studiju kontekstā.

16.00-16.10

Diskusija

16.10-16.40

Sievietes un kanons: aizmirsto balsu atgūšana. Alijas Baumanes piemērs

Zita Kārkla, PhD

Dažādi faktori ietekmē kritērijus, pēc kuriem literārie teksti tiek vērtēti kā 'labi': gan estētiskie strāvojumi, gan ideoloģiskās nostājas, tostarp dzimumu lomas dažādos laikos. Latviešu literatūras kontekstā līdz šim ir maz pētīts, kā rakstnieces sievietes saistītas ar literatūras kanonu, kura veidotāji galvenokārt bijuši literatūrkritiķi, zinātnieki un pedagogi vīrieši. Rakstnieču darbi bieži tikuši ignorēti, uzskatot, ka tie reti sasniedz vispārējo, ar to galvenokārt saprotot vīriešu rakstītās literatūras līmeni. Līdzīgi tikusi marginalizēta arī autoru sieviešu darbu tematika, iekļaujot literatūru, kas pievēršas sieviešu pieredzēm, ikdienai vai ar sievietes pašrealizāciju saistītām tēmam, nišas kategorijā. Lekcijas mērķis ir pievērst uzmanību nenovērtētai modernisma rakstniecei Alijai Baumanei (1891–1941), literatūras vēsturē dēvētai par 'fona fenomenu'. Baumanes piemērs ļauj kritiski pārdomāt literatūras kanona veidošanas principus, paplašina izpratni par rakstniecēm, kuras dzīvoja un strādāja 20. gadsimta pirmajā pusē, viņu centieniem un iespējām, reizē ievietojot latviešu sieviešu rakstniecību plašākā transnacionālā kontekstā un aplūkojot to kā daļu no pasaules literārās ainavas.

16.40-16.50

Diskusija