Katrīna Teivāne

PhD, fotogrāfijas vēstures pētniece, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas centra vadītāja. Monogrāfiskā albuma “Vilis Rīdzenieks” (2018) sastādītāja un grāmatas “Laikmets un fotogrāfija. Roberts Johansons” (2022) autore. Strādājusi žurnālu “Foto Kvartāls” un “Studija” redakcijās un Kim? Laikmetīgās mākslas centrā. Sagatavojusi vairākus zinātniskus un populārzinātniskus rakstus par fotogrāfijai un laikmetīgajai mākslai veltītām tēmām. Bijusi vieslektore Rīgas Stradiņa universitātē un ISSP, kā arī regulāri lasījusi publiskas lekcijas par Latvijas fotomākslas vēsturi.

Māra Traumane

Mg. art., Latvijas Mākslas akadēmijas Laikmetīgās mākslas dizaina un arhitektūras institūta pētniece, mākslas vēsturniece un kuratore. Viņas pētniecības centrā ir Austrumeiropas pēckara posma mākslas norises. No 2014. līdz 2017. gadam darbojusies kā zinātniskā līdzstrādniece Cīrihes universitātes Slāvistikas seminārā, projektā “Literatur und Kunst vor Gericht: Fokus Osteuropa” (Literatūras un mākslas tiesu prāvas: fokusā Austrumeiropa). Traumane ir anotoloģijas “Kunst vor Gericht. Ästhetische Debatten im Gerichtssaal” (2018) sastādītāja un līdzredaktore. Viņas pētnieciskie raksti, kas veltīti starpdisciplinārās mākslas un performances vēsturei, mākslinieču darbības izvērtējumam no feminisma skatupunkta un sociālistikā reālisma mākslas parādībām Latvijā, ir publicēti vairākos starptautiskos rakstu krājumos, kā arī žurnālos “ARTMargins”, ”Studies on Art and Architecture”, “Kunstiteaduslikke Uurimusi” un citos izdevumos.
Bojana Pejiča  (Bojana Pejić)
Dr., mākslas vēsturniece, kura ir dzimusi Belgradā un dzīvo Berlīnē. 2005. gadā Karla Osīcka Universitātē Oldenburgā (Vācijā) aizstāvēja doktora darbu “Komunisma ķermenis: reprezentācijas politika un varas telpas Dienvidslāvijas SFR (1945-1991)” ("Politics of Representation and Spatialization of Power in the SFR Yugoslavia" (1945-1991)). Izstādes "After the Wall – Art and Culture in post-Communist Europe" (Moderna Museet, Stokholma,1999; Budapešta un Berlīne , 2000) galvenā kuratore, kā arī izstādes "Gender Check: Femninity and Masculinity in the Art of Eastern Europe" (MUMOK, Vīne 2009/2010 un Varšava 2010) vadošā kuratore. Bojana Pejiča ir līdzkūrējusi starptautiskas izstādes "Good Girls_ Memory, Desire, Power" (MNAC, Buhareste, 2013) un "HERO MOTHER – Contemporary Art by post-Communist Women Rethinking Heroism" (MOMENTUM, Berlīne, 2016). Viņas māksliniekiem veltītie monogrāfiskie teksti un teorētiskie raksti ir publicēti Zviedrijā, Vācijā, Austrijā, Polijā, Japānā, Lielbritānijā, Slovākijā, Horvātijā, Igaunijā un citur. Viņa ir rakstu krājuma "Gender Check: Art and Theory in Eastern Europe – A Reader" (2010) sastādītāja. 2022. gadā viņa saņēma Igora Zabela balvu mākslā un kultūrā.
Agne Narušīte  (Agnė Narušytė)
Dr., mākslas kritiķe un kuratore, Lietuvas Kultūras pētniecības institūta pētniece.Viļņas Mākslas akadēmijas profesore un kultūrai veltītā nedēļas izdevuma "7 Meno dienos" redaktore. Kopš 1994. gada publicē rakstus Lietuvas kultūras presē, vietēja un starptautiska mēroga zinātniskos žurnālos un dažādos fotogrāfijas izdevumos. Narušīte ir sastādītāja un autore vairākām grāmatām, tostarp "The Aesthetics of Boredom: Lithuanian Photography 1980–1990" (2010), "Camera obscura: Lietuvos fotografijos istorija 1839-1945" (2016), "Foto Vėros Šleivytės" (2020), "Chronometers: Imagining Time or Chronopolitics, Heterechrony and Experiences of Acceleration in Lithuanian Art" (2021).

Līga Goldberga

Mg. art., ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Mākslas krājuma eksperte un pētniece. Studē Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes doktorantūras programmā. Darba un pētnieciskās intereses saistītas ar fotogrāfiju kolekciju apriti atmiņas institūcijās. Šobrīd veic pētījumu par latviešu fotogrāfes Zentas Dzividzinskas arhīvu. Ir LNB Mākslas krājuma fotopastkaršu kolekcijai veltītā reprodukciju albuma “Atmiņu topogrāfijas” (2024) sastādītāja un vairāku zinātnisku un populārzinātnisku rakstu autore.
Sofija Tuna  (Sophie Thun)
Mg. art., poļu izcelsmes Austrijā strādājoša fotogrāfe. Ieguvusi izglītību Vīnē un Krakovā. Savā praksē viņa pēta analogās fotogrāfijas procesus attiecībās ar izstāžu norisēm. Šobrīd Tuna ir profesore Diseldorfas Mākslas akadēmijā. Viņa piedalās starptautiska mēroga izstādēs Portugālē, Austrijā, Vācijā, Francijā, Slovākijā, Polijā un citur. 2021. gadā Rīgā bija skatāma Tunas izstāde “Es neko neatceros: Ienākot ZDZ izvairīgajā arhīvā”. Fotogrāfe ir saņēmusi prestižus apbalvojumus, tajā skaitā DZ Bank darba stipendiju un Austrijas Kultūras un mākslas ministrijas izcilā mākslinieka balvu. Tunas darbi ir publicēti vairākās monogrāfijās un turpinājumizdevumos, kā arī pārstāvēti mākslas institūcijās starptautiskā mērogā, tostarp Austrijā, Vācijā un ASV.

Marika Agu

Mg. art., kuratore un arhīva projektu vadītāja Igaunijas Laikmetīgās mākslas centrā. Viņa ir nākamās 19. Tallinas Grafikas triennāles kuratore. Marikas Agu akadēmiskā pieredze ir saistīta ar semiotikas un mākslas teorijas jomām. Viņas projektiem raksturīga starpdisciplinaritāte, kas vienlaikus rosina simbolisku un materiālu pārnesi no dažādām zināšanu jomām.

Andra Silapētere

Mg. art., pētniece un kuratore, strādā Latvijas Laikmetīgajā mākslas centrā (LCCA). Profesionālās intereses saistītas ar 20.gs. trimdas mākslas un kultūras norisēm, savos pētījumos un projektos pievēršoties arī dzimtes un identitātes jautājumu nozīmei laikmetīgajā mākslā un vēstures rakstīšanas procesos. 2022. gadā kopā ar Solvitu Kresi un māksliniecēm Skuja Braden veidoja Latvijas paviljonu starptautiskajā Venēcijas mākslas biennālē. Silapēteres nesenākās kūrētās izstādes ietver arī “Starp mums viss labi” (2024), “Vēl neuzrakstītie stāsti: sieviešu mākslinieču arhīvi” (2020), “Nenorunātās tikšanās” (2019), “Portable Landscapes: Memories and Imaginaries of Refugee Modernism” (Ņujorka, 2019). Šobrīd Silapētere kopā ar Ingu Lāci gatavo grāmatu “Pārnēsājamās ainavas: Latvijas trimdas mākslas vēstures”, kas tiks izdota 2024. gadā (K.Verlag, Berlīne).

Anda Baklāne

Mg. phil., digitālās pētniecības pakalpojumu vadītāja Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Latvijas Universitātes lektore, literatūrkritiķe. Ieguvusi maģistra grādu filozofijā, pašlaik studē Latvijas Universitātes doktorantūrā un gatavojas aizstāvēt disertāciju par metaforu saimēm 20. gadsimta latviešu dzejā.

Elita Ansone

PhD, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 20. gs. otrās puses –21. gs. kolekciju nodaļas Arsenāls vadītāja. Pētniecības lauks – 20. gs. otrās puses un 21. gs. mākslas procesi ideju vēstures kontekstā. Pētījusi sociālistiskā reālisma mākslas interpretācijas problēmas, mākslas stilu un virzienu parādības Latvijā – hiperreālismu, lingvistisko konceptuālismu, feminisma mākslu. Bijusi kuratore plašām konceptuālām izstādēm un daudzu latviešu mākslinieku personālizstādēm: Ilmāram Blumbergam, Vijai Celmiņai, Dainai Dagnijai, Miķelim Fišeram, Raimondam Staprānam, Aijai Zariņai u.c. Sastādījusi vairākus rakstu krājumus un veidojusi katalogus.

Igors Gubenko

PhD, filozofs, publicists un kurators. Pēta un docē estētiku, mākslas filozofiju, kultūras semiotiku un feminismu Latvijas Universitātē, lasa teorijas lekcijas Latvijas Mākslas akadēmijā. Publicējis vizuālās mākslas un kultūras kritikai veltītus rakstus žurnālā “Studija”, “Arterritory”, “Satori”, “Punctum”, “Kino Raksti”. Kopš 2023. gada laikmetīgās kultūras interneta žurnāla “Satori” redaktors. Bijis kurators Danielas Vētras, MAREUNROL’S, Annas Dzērves un Kriša Salmaņa personālizstādēm un, kopā ar Līnu Birzaku-Priekuli un Lauru Brokāni, kūrē grupas izstādi “Iekāres vārdā” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (2024).

Laura Brokāne

Literatūras interneta žurnāla Punctum redaktore un projektu vadītāja. Veidojusi daudzus starpdisciplinārus projektus, tostarp publikāciju sēriju “Pandēmijas dienasgrāmatas” (2020), vardarbībai pret sievietēm veltīto grāmatu “Neviens tev neticēs” (2023) un festivālu “Punctum festivāls”. Bijusi kuratore mākslas izstādēm: Andas Lāces personālizstādei “Atceros visu” (2018); kopprojektam “Eižena Berga dzeja un darbi” (2019); laikmetīgās mākslas izstādei par psihisko veselību “Kā es jūtos pēdējā laikā” (2023) Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā; Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstādei “Iekāres vārdā” (2024, sadarbībā ar kuratoriem Igoru Gubenko un Līnu Birzaku-Priekuli). Kopš pagājušā gada ir laikmetīgās mākslas gadagrāmatas “WunderKombināts” galvenā redaktore.

Laine Kristberga

PhD, Latvijas Zinātnes padomes eksperte, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece un Mākslas zinātņu nodaļas vadītāja. Docente Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātē un vieslektore Latvijas Mākslas akadēmijā un RTU Rīgas Biznesa skolā. Laine Kristberga vada nevalstisko kultūras organizāciju “Latvijas Performances mākslas centrs”, kā arī ir starptautiskā performances mākslas festivāla “Starptelpa” direktore un kuratore. Regulāri publicējas zinātniskos un populārzinātniskos izdevumos, pētnieciskās intereses ir saistītas ar performances mākslas vēsturi Latvijā un reģionā.
Inga Pērkone  (Inga Pērkone-Redoviča)
PhD, kino zinātniece, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, LKA Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece, LKA Rīgas Kino muzeja vadītāja. Inga Pērkone ir autore grāmatām “Afekti un atmiņas. Par sajūtām un Latvijas kino” (2023), “Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas kino” (2020), “Latvijas pirmās filmas” (2016), “Tu, lielā vakara saule! Esejas par modernismu Latvijas filmās” (2013), “Es varu tikai mīlēt... Sievietes tēls Latvijas filmās” (2008), “Kino Latvijā: 1920-1940” (2008); kā arī līdzautore un zinātniskā redaktore grāmatām “Latvijas kinomāksla. Jaunie laiki. 1990–2020” (2021), “Inscenējumu realitāte: Latvijas aktierkino vēsture” (2011).

Zita Kārkla

PhD, Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Monogrāfijas "Iemiesošanās: sievišķās subjektivitātes ģenealoģija latviešu rakstnieču prozā" (2022) autore. Pētnieciskās intereses saistītas ar sieviešu rakstniecību, literatūras vēsturi un feminisma teorijām.

Jana Kukaine

PhD, Rīgas Stradiņa universitātes docente un vadošā pētniece, mākslas kritiķe un kuratore. Grāmatas “Daiļās mātes. Sieviete, ķermenis, subjektivitāte” (2016) un vairāku zinātnisku rakstu autore.

Iliana Veinberga

Mg. art., mākslas vēsturniece, dizaina vēstures pētniece, Rīgas Porcelāna muzeja vadītāja. Absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju, papildinājusi zināšanas Sēdertērnas Augstskolā, Zviedrijā. Viņas akadēmisko un profesionālo interešu lokā ir 20. gs. otrās puses rūpnieciskās mākslas parādības Latvijā un Baltijā, tajā skaitā aspekti, kas pārklājas ar vizuālo mākslu un arhitektūru. Līdzdarbojusies un vadījusi lokālus un starptautiskus pētniecības projektus, piedalījusies konferencēs un gatavojusi publikācijas, institūciju ietvaros, kā arī privāti kūrējusi tematiskas izstādes Latvijā un ārpus tās. Sagatavoti muzeja izdevumi: katalogs “Servīzes A-Z. Rīgas porcelāns 20 gs. otrā puse” (2023, atkārtots izdevums 2024), monogrāfija “Aija Mūrniece” (2023), atkārtots izdevums “Porcelāna stāsti: Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieku atmiņas” (pirmizdevums 2020); sagatavošanā monogrāfija par Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieci Ilgu Dreiblati.

Sanita Duka

Mg. art., kuratore un pētniece, studē Latvijas Mākslas akadēmijas teorētiskajā doktorantūrā. Pētnieciskās intereses saistītas ar multidisciplināras pieejas izmantošanu mākslas un teātra vēstures studijās, jaunu zināšanu konstruēšanas iespējām mākslas pētniecības procesā un kuratora praksē.